Ir jau jūnijs, klāt vasara, lielākajai daļai skolnieku noslēdzies mācību gads un līdz ar to noslēdzam arī mūsu viesošanos skolās. Kamēr 9. un 12. klases skolnieki gatavojas vēl pēdējiem eksāmeniem un izlaidumiem, tikmēr varam atskatīties kā MJIC “Kvartāls” jaunatnes darbiniecei Lovisai Ķerubinei visa šī mācību gada 2. semestra laikā veicies Līvānu novada skolās.

Tālāk, par to kā neformālā izglītība ienāk formālā vidē, stāsta Lovisa:

Šis pusgads paskrējis nemanot ar ritmu – otrdiena un trešdiena skolas dienas. Protams, ar izņēmumiem, jo dzīve notiek, un tomēr. Šī mācību gada 2. semestra ietvaros regulāri ciemojos Jaunsilavas, Jersikas un Rožupes pamatskolā, kā arī Rudzātu vidusskolā. Diemžēl neatlika laika resursa, lai viesotos Lūzenieku pamatskolā, taču nākotnes plānos ietilpst arī šī skola, kurā zinu, ka mani gaida.

Ko es kā jaunatnes darbiniece darīju skolās? Pirmkārt, biju pieejama jauniešiem pagastos, jo zinām, ka ne visiem jauniešiem ikdienā ir iespēja nokļūt līdz jauniešu centram. Tāpēc, lai jaunatnes darbinieks jauniešiem pagastos tomēr būtu pieejams, braucu ciemos pati. Otrkārt, aicināju jauniešus pavadīt starpbrīžus jēgpilnāk, piemēram, sportojot vai dejojot, kā arī neiztikām bez saturīgām sarunām. Treškārt, dažreiz devos iekšā mācību stundās mācīties kopā ar jauniešiem. Mans lielākais sasniegums – 100% angļu valodas vārdu diktātā. Visbeidzot, iesaistījos skolu pasākumos gan kā organizators, gan kā žūrijas loceklis.

Jāatzīst, ka sākumā iejusties skolu vidē bija diez gan grūti. Es nepazinu ne skolniekus, ne skolotājus, viņi nepazina mani, kā arī katra skola pati par sevi ir ļoti unikāla un katrai skolai un tās jauniešiem bija jāmeklē individuāla pieeja. Lai arī sākumā bija grūti, ar katru ciemošanās reizi kļuva vieglāk un daudz labāk. Sāku iepazīt gan skolēnus, gan skolotājus, sāku apzināties skolu vajadzības, arī skolotāji šajā ziņā ļoti palīdzēja.

Vēlāk sāku arī saprast, ka katrai skolai ir savas vajadzības, piemēram, vienā skolā vislabāk iederas mācīšanās kopā un sportiskas aktivitātes starpbrīžos, otrā skolā aktīva dejošana starpbrīžos palīdz koncentrēties mācību vielai stundās. Savukārt vēl citā skolā vislabāk iederas sarunas un ātri izspēlējamas galda spēles, bet kādā no skolām vislabāk iederējās būšana tur – īsas sarunas un joki, kas rodas garāmejot.

Novēroju, ka skolās esmu nepieciešama ne tikai jauniešiem, bet arī skolotājiem. Man prieks, ka varēju būt uzticības persona arī skolotājiem, jo tā es varēju gan uzklausīt viņu sāpi un rūgtumu par dažādām situācijām, vai tieši otrādi prieku un gandarījumu par skolēniem, gan labāk spēju izprast skolās notiekošos procesus, aktuālākās lietas un problēmas, kuras apgrūtina arī mācību procesa raitu ritējumu.

Ja skatāmies no statistikas viedokļa, tad ir gājis ļoti “raibi”. Skolas savā starpā salīdzināt nevar, jo atšķīrās gan pieeja, gan aktivitātes. Bet no aptuvenās statistikas varu teikt, ka vidēji katrā viesošanās reizē skolā kvalitatīvi pavadīju laiku (tuvāks kontakts ar jauniešiem – individuālas sarunas, spēles, aktivitātes) ar aptuveni 8 jauniešiem, bet kopumā skolu vizīšu laikā sasniegti aptuveni 130 individuālie jaunieši. Protams, īss kontakts un komunikācija ir bijusi ar vairāk jauniešiem, taču, ja raugāmies uz kvalitatīvāku saskarsmi tad tie ir bijuši aptuveni 130 jaunieši.

Šobrīd redzu, ka vairāk pazīstamu jauniešu nāk un Kvartālu gan brīvajā laikā, gan pasākumos, kā arī jaunieši drošāk iesaistās sarunās un izsaka savas vēlmes, problēmas ierosinājumus.

Lai arī šī mobilā darba uzsākšana skolās ir izaicinājumiem pilna, tomēr zinu, ka šis ieguldītais darbs atmaksāsies un ilgtermiņā kļūs arvien labāks. Paldies skolām, skolotājiem un jauniešiem par uzņemšanu, par sarunām, par spēlēm un zināšanām ar kurām dalījāmies viens ar otru! Paldies par vienmēr silto sagaidīšanu un savstarpējo uzticību, ko pamazām izveidojām!

Lai forša vasara un uz tikšanos jaunajā mācību gadā!