Apmācību pieredze: Jauniešu apmaiņa nav tikai brīvdienas
Gatavojoties JIC “Kvartāls” pirmā Erasmus+ jauniešu apmaiņas projekta “Vol.Growth” īstenošanai, aizvadītā gada decembrī devos uz vienu no lielākajām un skaistākajām Eiropas pilsētām – Budapeštu, lai piedalītos apmācībā “Tools for Youth Exchanges” jeb “Atbalsta rīki jauniešu apmaiņas projektiem”.
Jauniešu apmaiņas projekta laika līnija – tās nav tikai brīvdienas!Jauniešu apmaiņas projekts ir komplekss pasākums, tāpēc apmācības laikā bija jāapgūst daudz: veicināt informētību par grupas procesies un rīkiem, kas fasilitē grupas attīstību jauniešu apmaiņas laikā; izzināt rīkus, kas koncentrējas uz mācīšanās procesiem un starpkultūru mācīšanos; izzināt dažādus rīkus, kas motivē jauniešus būt aktīvāk iesaistītiem jauniešu apmaiņas projektos; veicināt sapratni par to, kā dažādi rīki var ļaut jauniešiem efektīvāk izvērtēt savu projekta pieredzi un tikt iesaistītiem rezultātu izplatīšanas aktivitātēs; izglītot par to, kā integrēt tematiskās prioritātes jauniešu apmaiņas projektos.
Lai šos mērķus sasniegtu, nedēļas garumā jaunatnes darbinieki no Ungārijas, Latvijas, Nīderlandes, Turcijas, Zviedrijas, Islandes, Somijas, Igaunijas, Spānijas, Vācijas, Gruzijas, Rumānijas, Slovēnijas, Polijas un Francijas praktiski apguva dažādas metodes, kas noder, plānojot un īstenojot jauniešu apmaiņas projektus programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros. Visa apmācība bija organizēta tā, lai metodes, kuras izmantoja treneri, mēs kā dalībnieki varētu izmantot savā darbā, strādājot ar jauniešiem apmaiņas projektos.
Ikdienas skats no The European Youth Centre in Budapest balkona.Pirmo dienu, kā neformālās izglītības apmācībās ierasts, iesākām ar dažnedažādām ledus laušanas un iepazīšanās aktivitātēm, piemēram, iejutāmies grāmatu autoru lomā, fantazējot, kāda žanra grāmata un ar kādu nosaukumu visvairāk raksturo mūsu katra dzīvi, vai meklējām tos faktorus, kas mūs padara par to, kas mēs šobrīd esam. Turpinājumā apguvām arī teoriju par dažādiem materiāliem un rīkiem, kas var palīdzēt projekta rezultātu izplatīšanas aktivitātāšu plānošanā, piemēram, buklets „Making Waves – Creating more impact with your youth projects“ (atrodams www.salto-youth.net). Pēcpusdienā, sadaloties grupās, veicām uzdevumu, kura ietvaros būvējām butaforiskus kartona tiltus, kuriem bija jāiztur noteikts svars. Pēc veiksmīgas būvniecības savās grupās izvērtējām individuālo un grupas mācīšanos šī uzdevuma laikā. Turpinājumā treneri skaidroja, kā notiek projekta un jebkuras citas aktivitātes grupas veidošanās (viena projekta laikā process var atkārtoties vairākas reizes), kas sastāv no pieciem soļiem – veidošanās, cīņa par lomām, vienošanās, sadarbība un darbošanās, pārkārtošanās. Dienas noslēgumā vēlreiz atgriezāmies pie iepazīšanās – minūtes laikā ikvienam dalībniekam bija iespēja prezentēt savu organizāciju.
Dalībnieki pēc organizāciju prezentācijām.Otrā diena bija veltīta mācīšanās kā apzināta procesa izprašanai. Vispirms mazākās grupās spēlējām spēli “Learn-o-poly”, kas ar dažādu jautājumu un izaicinājumu palīdzību ļauj izprast mācīšanās procesu un gūt jaunas zināšanas par sevi, citiem un vidi mums apkārt. Pēc tam, lai spētu pamatot savus mācīšanās sasniegumus un varētu ar tiem dalīties, apguvām mobilo lietotni “Badge Wallet”, ar kuras starpniecību var iegūt virtuālas nozīmītes, kas apliecina noteiktus sasniegumus, piemēram, ka protu plānot un vadīt neformālās izglītības nodarbības. Pēcpusdienā iejutos novērotāja lomā, vērojot, kā pārējie dalībnieki spēlē neparasto kāršu spēli “Barnga”. Spēle māca atpazīt un pielāgoties jaunām situācijām un noteikumiem, simulē diskrimināciju un konfliktus, ko uzreiz jāmācās novērst. Vakara daļā teorētiski apguvām aizberga teoriju par starpkultūru komunikāciju. Īsumā par teoriju – tas, kas veido mūsu un citu kultūru, parasti nav saskatāms un sajūtams uzreiz, vien iepazīstams ar laiku un caur pieredzi. Teorijai sekoja arī praktiskā daļa – grupās diskutējām par dažādiem risinājumiem, kā novērst stereotipus, aizspriedumus un iespējamos konfliktus vēl pirms dažādu kultūru satikšanās.
Trešajā un ceturtajā dienā visi dalībnieki iejutās fasilitatoru jeb mācību procesa veicinātāju lomā. Trešo dienu iesākām ar, šķiet, visiem dalībniekiem jaunas plānošanas metodes – zivs – iepazīšanu un testēšanu. Sadaloties pāros un pēc tam lielākās grupās, ar zivs metodi analizējām savas iepriekš vadītās nodarbības jauniešiem, lai saprastu, ka jebkuru aktivitāti ir sistemātiski jāplāno, nevis jāpaļaujas uz veiksmi. Pirms aktivitātes uzsākšanas nepieciešams izprast, kas un kādi ir dalībnieki, kāda ir fasilitatora pieredze un zināšanas, kādi resursi, tostarp laiks, ir pieejami, un kāpēc vispār aktivitāte ir nepieciešama.
Zivs jeb Fishbone plānošanas metode.
Turpinājumā kopīgi meklējām atbildes uz jautājumiem par to, kāds ir labs un kāds ir slikts fasilitators jeb kādas prasmes, zināšanas un attieksmes katram no tiem piemīt. Pēc tam dalībnieki bija aicināti atbildēt uz šiem jautājumiem individuāli, veicot pierakstus. Trešās dienas pēcpusdiena bija veltīta, lai grupās sagatavotos izaicinājumam – nākamajā dienā vadīt nodarbību par konkrētu tematu, kas saistīts ar starpkultūru mācīšanos. Manai grupai (latviete, rumāniete un somiete) bija uzdevums sagatavot un novadīt nodarbību jauniešiem – topošajiem vienlīdzības, tolerances un iekļaušanas vēstniekiem, kas paši nāk no dažādām sociālajām grupām. Lai parādītu, cik dažādās pozīcijās cilvēki var atrasties savas izcelsmes, izskata, seksuālās orientācijas vai nodarbošanās dēļ, lūdzām dalībniekus piedalīties aktivitātē “Solis uz priekšu”, kurā katram jāiejūtas svešas personas ādā, ņemot vērā savas zināšanas un pieredzi. Pēc aktivitātes vadījām diskusiju, kuras laikā noskaidrojām, kā veidojas mūsu priekšstati par citiem cilvēkiem, kāpēc kāds tiek diskriminēts, bet cits ir priviliģēts, u. tml. Nodarbības beigās mums bija jāveic sava darba izvērtēšanu, uzsverot gan plusus, gan mīnusus, kamēr to pašu darīja aktivitātes dalībnieki. Šim procesam cauri gāja arī pārējie dalībnieki, jo ikvienam bija jābūt abās pusēs – gan dalībnieka, gan fasilitatora –, lai savas jauniešu apmaiņas laikā izprastu, kā jūtas jaunietis un viņu līderis. Pēc trīs nodarbībām par imigrāciju, dzimumu atšķirībām un tiesībām u.c. tematiem katra grupa saņēma individuālu atgriezenisko saiti no apmācības treneriem, kuri mūs vēroja visu dienu. Tikai pateicoties sadarbībai, uzklausīšanai un iziešanai uz kompromisiem iespējams paveikt darbu, par kuru pašiem ir gandarījums, un to novērtē arī citi. Vakarā, pirms devāmies uz pilsētas centru iepazīt ungāru Ziemassvētku tradīcijas, saņēmām uzdevumu padomāt par saviem esošajiem vai plānotajiem jauniešu projektiem un izvērtēt to, ar ko jebkuram projektam būtu jāsākas – ar tā ietekmi uz dažādām auditorijām, piemēram, projekta dalībniekiem, viņu ģimenēm, skolu, draugiem, vietējo sabiedrību kopumā utt.
Nodarbība par diskrimināciju. Futbols ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem.Pēdējā dienā, piektajā pēc kārtas, pievērsāmies sevis, savas pieredzes un šīs apmācības izvērtēšanai. Dienas pirmajā pusē bijām aicināti veikt SVID analīzi paši par sevi, definēt nākamos soļus, kas jāsper profesionālās izaugsmes virzienā, radīt jaunas projektu idejas un veidot jaunas partnerības ar citiem dalībniekiem. Savukārt, lai izvērtētu apmācības procesu, veidojām lielu vizuālizāciju karti ar saviem iespaidiem par piedzīvoto. Vakarā, pirms katrs devās savās gaitās, cits citam pasniedzām godam pelnītos Youthpass sertifikātus.
Paralēli mainīgajām aktivitātēm apmācības laikā ik dienu notika dienas laikā paveiktā izvērtēšana un rezultātu apkopošana – ik rītu kādai grupai radošā veidā bija jāprezentē iepriekšējā dienā gūtās mācību atziņas, bet vakarā visi dalībnieki kopā ar treneri pārrunāja to, kas izdevies vai nav izdevies, ko nepieciešams mainīt vai saglabāt u.tml.
Mana dalība šajā apmācībā bija iespējama, pateicoties programmai “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kas finansē apmācības, un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai (JSPA), kas administrē šo programmu Latvijā. Lai pieteiktos šādām un līdzīgām apmācībām, jāseko līdzi informācijai JSPA mājas lapā www.jaunatne.gov.lv, jāaizpilda pieteikuma anketu un jāgaida atbildi.
Skats uz Budapeštu no Gellerta kalna.
Sagatavoja: Evija Pastare JIC “Kvartāls” vadītājas p.i.