14. oktobrī jaunatnes darbiniece Ārija Bērziņa piedalījās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) rīkotajā konferencē “Nākamais solis darbā ar jaunatni – brīvprātīgais darbs”.

Konference norisinājās divās daļās – lekcijās un darbnīcās.

Pirmo lekciju “Saiknes veidošana: brīvprātīgais darbs un izglītība” vadīja Dereks Klīrijs (Derek Cleary) no Īrijas organizācijas Localise National Youth Volunteers. Viņš dalījās pieredzē par to, kā kvalitatīvi iesaistīt jauniešus brīvprātīgajā darbā, padarot to par lietderīgu un attīstošu pieredzi, nevis par piespiedu pienākumu.

Otrajā lekcijā “Vai ir iespējams izveidot zīmolu, kas veicinātu jauniešu iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā?” uzstājās Pāvels Vasiljevs (Pavel Vassiljev) no Igaunijas organizācijas Shokkin Group. Viņš uzsvēra, ka pievilcīga un mūsdienīga vizuālā identitāte var būt nozīmīgs faktors jauniešu ieinteresēšanā un motivēšanā iesaistīties brīvprātīgajā darbā.

Savukārt Liene Valdamane no Latvijas Kultūras akadēmijas projekta UNFRAMED lekcijā prezentēja pētījuma “Jauniešu (13–25 gadi) pilsoniskās līdzdalības priekšnosacījumi un dominējošās pilsoniskās līdzdalības formas formālās un neformālās izglītības vidē. Autentiskas un jēgpilnas pilsoniskās līdzdalības barjeras” rezultātus. Pētījumā atklājās, ka jauniešus visvairāk piesaista tādas jomas kā sports un veselīgs dzīvesveids, izglītība un pašizaugsme, attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī māksla un kultūra. Viens no spilgtākajiem secinājumiem – jauniešus nevajag dēvēt par “labajiem gariņiem”, bet gan par brīvprātīgajiem, kuri iegulda savu laiku un darbu, lai attīstītu prasmes un gūtu pieredzi sev nozīmīgās jomās.

Pēc lekciju daļas sekoja paneļdiskusija “Brīvprātīgais darbs jauniešiem: kāpēc un kā?”, kurā piedalījās Randa Ķenģe, Aleksandrs Lange, Staņislavs Babins, Valters Siksna un Lovisa Ķerubine. Diskusijas laikā dalībnieki dalījās pieredzē par brīvprātīgā darba nozīmi un izaicinājumiem. Viena no iegūtajām atziņām – organizācijām, kas piedāvā brīvprātīgā darba iespējas, ir jāapzinās, ka jaunietis nāk mācīties un pilnveidoties, tāpēc būtiski ir skaidri definēt viņa uzdevumus un darba laiku, cienot jaunieša ieguldījumu.

Pēc tam sekoja darbnīcas. Pirmajā darbnīcā “Jebkuram jaunietim ir jābūt iespējai iesaistīties brīvprātīgajā darbā” tika apskatīta jauniešu iekļaušana un iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tās vadītāja Kristīne Kastronova dalībniekiem ļāva iejusties dažādu jauniešu lomās, lai labāk izprastu viņu situāciju un dzīves šķēršļus. Katram dalībniekam tika piešķirta kartīte ar aprakstu par konkrētu jaunieti — savu lomu mēs paši neredzējām, taču redzējām citu dalībnieku lomas. Darbnīcas laikā, izmantojot dažādus apgalvojumus, piemēram, “ar šo cilvēku es labprāt sēdētu vienā skolas solā”, “par šo jaunieti es visvairāk pārdzīvoju”, “šo jaunieti vēlos iepazīt labāk”, vēlāk dalībnieki diskutēja un pārrunāja, cik nozīmīga ir iekļaušana darbā ar jauniešiem un kā organizācijām jācenšas nešķirot, bet atbalstīt un iedrošināt visus jauniešus.

Otrā darbnīca bija veltīta mentora lomai un atbalstam jauniešiem. To vadīja Sigita Braža-Skujiņa, un tajā piedalījās arī pārstāvji no organizācijas “Mentor Latvia”. Viņi stāstīja par mentoru sagatavošanas procesu un pieredzi darbā ar jauniešiem, uzsverot, cik nozīmīgs ir atbalsts, empātija un ilgtermiņa sadarbība jauniešu attīstībā.

Pēc oficiālās konferences daļas sekoja neliels koncerts, neformālas diskusijas un atvadīšanās, kuras laikā dalībnieki dalījās iespaidos, pieredzē un idejās par turpmāko sadarbību brīvprātīgā darba jomā.

Pasākuma noslēgums apliecināja, ka brīvprātīgais darbs ir vērtīgs instruments jauniešu izaugsmei, sabiedrības saliedēšanai un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.